Kāpēc būtu vērts noteikt D vitamīna līmeni


Dr.Renāte Helda, endokrinoloģe

Vitamīna 25(OH)D līmeņa noteikšana klīniskajā laboratorijā turpina būt pēdējos gados visstraujāk augošā laboratorijas analīze noteikšanas biežuma ziņā gan ASV, gan citās attīstītākajās valstīs visā pasaulē. Par pamatu tam ir informācija par rezultātiem no daudziem jauniem pētījumiem, no kuriem daži turpmāk tiks pieminēti arī šajā rakstā.. Par to var pārliecināties jebkurš interesents, uzliekot šo tēmu Google meklētājā, un tiekot momentāni aprakts pieejamās informācijas kalnos. Liela daļa šīs informācijas veltīta aktuālam tematam –

Vitamīna D deficīts populācijā

Šodien tas vairs nav īpašs jaunums, ka vairāk nekā 50% pasaules iedzīvotāju cieš no vitamīna D deficīta. To vēl pastiprina nepareizs priekšstats, ka D vitamīna trūkums ir novērojams pārsvarā maziem bērniem, savukārt, pieaugušo uzturs un dzīvesveids nodrošina organismu ar pietiekošu D vitamīna daudzumu. Tomēr vairāki epidemioloģiskie pētījumi Eiropā, Ziemeļeiropā tāpat Āzijas un Āfrikas valstīs liecina par D vitamīna deficītu, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem1 . Diemžēl Latvijā šai problēmai uzmanība vairāk tiek pievērsta tikai pēdējā laikā, lai gan pastāv iespēja noteikt vitamīnu D līmeni asinīs ( šo analīzi gan valsts neapmaksā, taču tā nav arī nesamērojami dārga, it sevišķi, ja ņem vērā vēlākās izmaksas un veselības problēmas, ko ilgstošs vitamīna D deficīts var radīt cilvēka organismam).

Vitamīna D avoti

Dabā vitamīns D kā provitamīns pastāv divās formās: 1)augu izcelsmes ergocalciferol ( vitamīns D2 ), kurš ultravioleto staru (UV) ietekmē sintezējas no ergosterola un 2) dzīvnieku izcelsmescholecalciferol, kurš UV ietekmē veidojas ādā ( t.sk. arī cilvēka ādā) no 7- dehidrocholesterola. Tātad saules gaismas ietekmē gan augi, gan zīdītāji, gan zivis spēj sintezēt vitamīnu D, vienīgais izņēmums ir kaķi, kuru āda nesaturot 7- dehidrocholesterolu2. Taču dzīvniekiem un cilvēkiem, lai vitamīns D aktivizētos, vēl nepieciešamas divas metabolas pārvērtības – vispirms aknās – hidrolizācija 25. pozīcijā (25(OH)D) un tad nierēs – 1-α- hidrolizācija (1,25 di-hidroksi vitamīns D), pēc kuras aktīvais vitamīns D spēj saistīties ar vitamīna D receptoriem, lai piedalītos gēnu transkripcijā un regulētu jonu ( Ca/P) homeostāzi. 88% vitamīna 25(OH)D cirkulē ar vitamīna D saistošo olbaltumvielu un tikai 0,03% cirkulē brīvi, pārējais 25(OH)D saistās ar albumīniem. Eliminācijas pusperiods ir 2-3 nedēļas10 , tomēr tas dramatiski saīsinās, ja D vitamīnu saistošās olbaltumvielas ir samazinātā daudzumā3 Iespēja iegūt vitamīnu D ar uzturu, salīdzinot ar endogēno sintēzi ir relatīvi maza – tikai 10%, savukārt, endogēni – 90%. Tas arī izskaidro iespējamo vitamīna D deficītu cilvēkiem, kuri sirgst ar aknu vai nieru slimībām.

Ar ko bīstams vitamīna D deficīts?

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka D vitamīna deficīta radītais rahīts bērniem un osteomalācija, kalcija malabsorbcijas dēļ, pieaugušajiem, ir praktiski vienīgās D vitamīna deficīta izpausmes. Tomēr mūsdienās ir atklāts, ka D vitamīna deficīts var radīt arī tādas hroniskas slimības kā osteoporoze un vēzis. Izrādījās, ka daudziem audiem ir D vitamīna receptori un iespēja sintezēt α –hidroksilāzi un tie paši var sev ražot D vitamīnu. Daudzos šajos audos D vitamīns inducē „šūnu diferenciāciju” un uzrauga šūnu proliferāciju. Tādējādi vitamīnam D ir 2 funkciju grupas4:

ENDOKRĪNĀ FUNKCIJA „NETRADICIONĀLĀ FUNKCIJA”
Noteicošā nozīme 1,25(OH)2D Noteicošā nozīme 25(OH) un vitamīna D receptoriem( VDR)
Vitamīna D sintēze, atbildot uz parathormona ( PTH) līmeni Daudzu hronisku slimību profilakse. Aizsargloma dažu ļaundabīgu slimību (vēža) attīstībā
Vitamīns D sasniedz mērķa audus (kaulus, tievās zarnas), kur notiek tā darbība Ne-endokrīnā funkcija iespējams ir atkarīga no 25(OH)D. Subjekti ar zemu 25(OH)D līmeni (ierobežotu saules apstarojumu) ir mazāk spējīgi saražot pietiekošu 1,25(OH)D līmeni audos, lai efektīvi regulētu šūnu proliferāciju. Iespējams, ka dažos patoloģiskajos stāvokļos ( autoimūnas slimības), zems 25(OH)D līmenis ir saistāms ar VDR disfunkciju. Šādos apstākļos 1,25 (OH)D līmenis ir augsts.
Vitamīns D uzrauga PTH sekrēciju ar negatīvas atgriezeniskās saites palīdzību ( paaugstina Ca ārpus šūnas telpā)
Tā kā endokrīnā funkcija tiek virzīta ar PTH hormona palīdzību, tā ir relatīvi neatkarīga no 25(OH)D līmeņa serumā

 

VITAMĪNA D DEFICĪTA RISKA FAKTORI
Vides: ģeogrāfiskie platuma grādi (tālāk no ekvatora), gadalaiks (ziema) Reducēta vitamīna D sintēze ādā
Individuālie (melnā rase, novecošanās, apģērbs, pretsaules aizsardzība) Reducēta vitamīna D sintēze ādā
Malabsorbcija/ Aptaukošanās Samazināta biopieejamība
Aknu bojājums Samazināta 25(OH)D sintēze
Nieru bojājums Samazināta 1,25(OH)2D sintēze
Medikamenti: glikokortikoīdi, pretkrampju līdzekļi, barbiturāti, rifampicīns Paaugstināta noārdīšanas

Hroniskas slimības, kuras ir saistītas ar pazeminātu D vitamīna līmeni:

  1. Kaulu/muskuļu sistēma: osteoporoze, nosliece uz kritieniem un lūzumiem, proksimāla miopātija (muskuļu/kaulu sāpes);
  2. Hroniska aknu slimība: aknu ciroze, primārā biliārā aknu ciroze;
  3. Hroniska nieru slimība;
  4. Kardiovaskulāra sistēma: išēmiska sirds slimība, arteriāla hipertensija, perifērā arteriāla slimība;
  5. Elpošanas sistēma: hroniska obstruktīva plaušu slimība, astma;
  6. Autoimūnas un hroniskas iekaisuma slimības: cukura diabēts (1. un 2 .tips), multiplā skleroze, psoriāze, Krona slimība, reimatoīdais artrīts;
  7. Vēzis: kolorektāls, prostatas, krūts;
  8. Kognitīvās funkcijas ( apgrūtināta kognitīvo testu veikšana);
  9. Peridontoze ( peridontīts, zobu izkrišana).

D vitamīna noteikšanas marķieri

Par drošu D vitamīna stāvokļa indikatoru tiek uzskatīts 25(OH)D vitamīns, kurš atspoguļo gan vitamīna D uzņemšanu ar uzturu, gan endogēno sintēzi, kamēr 1,25 (OH)2D vitamīna seruma koncentrācija tiek cieši regulēta un parasti nav atkarīga no atrašanās saules gaismā vai no uztura.
1,25 (OH)2D vitamīnam ir īss eliminācijas pusperiods ( 4-6 st.) un tā cirkulējošais daudzums ir apmēram 1/1000 no 25(OH)D ( ar eliminācijas pusperiodu apmēram 5 nedēļas) cirkulējošā daudzuma. 25(OH)D receptoru afinitāte ir apmēram 100 reizes mazāka kā 1,25(OH)D. Iepriekš tika uzskatīts, ka cirkulējošā 25(OH)D daudzuma izvērtēšanai, nepieciešams ņemt vērā arī PTH līmeni , kalcija absorbciju, minerālu apmaiņu kaulos un kaulu minerālu blīvumu. Tomēr jāņem arī vērā 25(OH)D ziemas/ vasaras sezonālās svārstības. Attiecībā uz PTH līmeņa korelāciju ar vitamīnu D, tad PTH līmenis saglabājas stabils, kamēr vitamīna D koncentrācija ir augstāka par 30 ng/ml. Tomēr tas sāk paaugstināties pie zemākas vitamīna D koncentrācijas ( sekundārais hiperparatireoidisms) Šo procesu organismā ietekmē arī vecums, mobilitāte.
Tā, piemēram, vecākiem pacientiem pazeminātas nieru funkcijas dēļ nepieciešams vairāk vitamīna D, lai sasniegtu augstāku 25(OH)D koncentrāciju hiperparatireoidisma novēršanai.
Arī maksimālā Ca absorbcija tievajās zarnās notiek, ja vitamīna D koncentrācija ir 30 ng/ml, kamēr klīniskie mērķi ir sasniedzami, ja D vitamīna līmenis ir lielāks kā 40 ng/ml.

Vitamīna D trūkuma ietekme:

1. Vitamīns D un novecošanās

Vitamīna D deficīts ir problēma visā pasaulē, un sevišķi būtiska tā ir vecāku ļaužu vidū. Tam ir vairāki iemesli:

  • Cholecalciferol sintēze ādā pēc atrašanās saulē ar gadiem kļūst mazāk efektīva, jo ādā samazinās 7- dehidrosterola līmenis;
  • Tauku masas pieaugums noved pie lielākās taukos šķīstošā vitamīna 25(OH)D izkliedes, kas pazemina tā biopieejamību;
  • Kad vitamīna D līmenis ir zems, tā 1,25 (OH)2D formas veidošanās ir traucēta, jo trūkst substrāta, kam papildus ar vecumu pievienojas nieru funkcijas samazināšanās, kas ietekmē 25(OH) konversiju par 1,25(OH)2D.

Aktīvais metabolīts 1,25(OH)2D iedarbojas caur vitamīna D receptoru (VDR). Novecojot, VDR izpausme pavājinās ( novedot pie D vitamīna rezistences) kaulos, tievajās zarnās un muskuļu audos.

2. Vitamīns D un PTH

Viena no svarīgākajām norisēm ir mijiedarbība starp D vitamīnu un PTH, kam ir arī liela klīniska nozīme. Tāpat kā D vitamīns, PTH ir pakļauts sezonālām svārstībām, taču pretēji D vitamīnam, tā augstākais līmenis ir novērojams ziemā. Svarīgākie sekundārā hiperparatireoidisma iemesli līdz ar novecošanos ir: vitamīna D deficīts, nieru mazspēja un samazināta Ca uzņemšana ar uzturu. Hiperparatireoidisms:

  • negatīvi ietekmē kaulus,
  • veicina muskuļu olbaltumvielu sabrukšanu,
  • veicina asinsvadu kalcifikāciju, kas var izraisīt kardiovaskulārus notikumus

Samazinātas nieru funkcijas dēļ hiperparatireoidisma novēršanai vecāku cilvēku organismiem nepieciešams vairāk vitamīna D, lai saražotu augstāku 25(OH)D koncentrāciju. PTH līmenis vecākiem cilvēkiem, kam 25(OH)D koncentrācija ir lielāka par 40ng/ml salīdzināms ar tādu pašu PTH jauniem cilvēkiem ar 25(OH)D koncentrāciju apmēram 30 ng/ml5. Šos rezultātus apstiprina pētījums, kurš veikts Itālijā, Chianti apgabalā6.
Slimības ar paaugstinātu PTH, primārais un sekundārais hiperparatireoidisms, tiek saistītas arī ar augstāku kardiovaskulāru slimību un nāves risku. Pavisam nesen ULSAM (Upsala Longitudinal Study of Adult Man) pētījums parādīja , ka paaugstināts PTH līmenis rada augstāku kardiovaskulāru mirstību.7
D vitamīna trūkuma saistība ar sirds problēmām izskaidrojama gan ar tiešo D vitamīna ietekmi uz sirds šūnām, gan ar netiešo ietekmi uz sirds slimību riska faktoriem. Tā D vitamīns var ietekmēt miokarda kontraktilitāti, natriurētiskā hormona sekrēciju, iekaisuma citokinīnu un renīna gēna regulāciju.8

 

Raksta ierobežotais apjoms neļauj šoreiz sīki apskatīt D vitamīna trūkuma ietekmi uz visiem orgāniem un to sistēmām. Tāpēc šoreiz ārpus raksta palika vitamīna D deficīta iespaids uz insulīna sekrēciju un līdz ar to arī uz cukura diabētu, ietekme uz krūts, kolorektālo un prostatas vēzi, kā arī uz kognitīvajām funkcijām un vispārējo mirstību.

3. Vitamīna D trūkuma novēršana.

Vecākiem cilvēkiem un sievietēm postmenopauzē D vitamīns būtu jānosaka vismaz reizi gadā, Ziemeļu puslodē tās varētu būt oktobra beigas, kad vasaras saules starojuma ietekme uz D vitamīna sintēzi jau beigusies. Ja konstatēts D vitamīna deficīts (kas ir ļoti ticams), vajadzētu nekavējoties jāuzsāk D vitamīna aizstājterapija no 1000 līdz 2000 DV dienā līdz pat aprīlim, kamēr atjaunojas saules UV starojums. Citādi ir pacientiem ar nieru funkcijas traucējumiem, kuriem jāizmanto aktīvā D vitamīna preparāti, piemēram, kalcitriols atbilstošā devā, bet šie gadījumi jau ir nefrologa kompetencē.

Kopsavilkums.

D vitamīns savā ziņā ir unikāls ar saviem daudzajiempleiotropiskajiem efektiem, no kuriem daži ir atklāti pavisam nesen. Vitamīna D trūkums ir izplatīts ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo populācijā, kurā aizvien vēl netiek pietiekoši diagnosticēts un ārstēts, lai gan tā noteikšana ātri, vienkārši un ne pārāk dārgi ir iespējama ar laboratoriskas analīzes palīdzību. Aizstājterapija vitamīna D deficīta gadījumā ir pieejama par saprātīgu cenu ( dārgāki ir aktīvā D vitamīna preparāti, taču tie tiek kompensēti atbilstošām pacientu grupām). Kā minēts itāļu autoru9 online publikācijā, pastāv vairāki nepareizi priekšstati par vitamīna D trūkuma novēršanu:

  • Ka vienīgā D vitamīna funkcija ir minerālvielu homeostāze,
  • Ka 400 DV dienā ir adekvāta D vitamīna deva,
  • Ka vitamīna D deva lielāka par 2000 DV dienā ir toksiska,
  • Un ka sauļošanās ir viennozīmīgi kaitīga.

 


1Holick MF (2007)Vitamin D deficiency. NEngl JMed 357;266-281
2Timpini A, L.Pini, Cl.Tantucci, St. Cossi and V.Grassi „Vitamin D and health status in elderly.” Internal and Emergency Medicine ,Offucial Journal Of the Italian Society of Internal Medicine online publication, 2010 : 1
3Harrison’s Endocrinology 2006 by Te McGraw- Hill Companies, Inc. p. 245
4Timpin Ai, L.Pini, Cl.Tantucci, St. Cossi and V.Grassi „Vitamin D and health status in elderly.” Internal and Emergency Medicine ,Offucial Journal Of the Italian Society of Internal Medicine online publication, 2010 : 6
5Vieth R, LadakY,Walfish PG (2003) Age related changes in the 25(OH)D versus parathyroid hormone ralationship suggest a different reason why older adults require more vitamin D.J Clin Endocrinol Metab 88: 185-191
6Maggio D, Cherubini A, Lauretani F et al (2005) 25(OH)D serum levels decline with age earlier in women than in men and less efficiently prevent compensatory hyperparathyroidism in elder adults. J.Gerontol A Biol Sci Med Sci 60: 1414-1419
7Tarcin O, Yavuz DG, Ozben B, Telli A, Ogunc AV, Yuksel M, Toprak A, Yazici D, Sancak S, Deyneli O, Akalin S (2009) Effect of vitamin D deficiency and replacement on endothelial function in asymptomatic subjects. J Clin Endocrinol Metab 94: 4023-4030
8Schleithoff SS, Zittermann A, Tenderich G, Berthold HK, Stehle P, Koerfer R (2006) Vitamin D supplementation improves cytokinine profiles in patients with congestive heart failure: a double blind, randomized, placebo- controlled trial. Am J Clin Nutr 83: 754 -759
9Timpini A, L.Pini, Cl.Tantucci, St. Cossi and V.Grassi „Vitamin D and health status in elderly.” Internal and Emergency Medicine ,Offucial Journal Of the Italian Society of Internal Medicine online publication, 2010 : 15

10Citās publikācijās apmēram 5 nedēļas.