Izmeklējamā materiāla savākšana
Testēšanas materiāla ņemšana un rīcība ar tiem.

Saturs

Vispārīgi jautājumi Laboratorisko izmeklējumu pieprasījuma noformēšana Asinis Venozo asins paraugu ņemšana Vēnas punkcijas tehnika un asins parauga ņemšana Vacutainer BD stobriņos un Bact/ALERT pudelēs. Nosacījumi asiņu ņemšanai uzsējumiem Bact/Alert pudelēs Asiņu ņemšana un nosūtīšana alkohola noteikšanai Asiņu ņemšana un glabāšana izmeklējumiem, kas asinīs nav stabili. Izmeklējamo parametru stabilitāte un asiņu uzglabāšanas t° un laiks. Parametru stabilitāte klīniskās ķīmijas un hormonu izmeklējumiem. Asins gāzu un elektrolītu stabilitāte asinīs EDTA asinīs nosakāmo hematoloģisko rādītāju stabilitāte EGL analizatoros. Koaguloģisko parametru stabilitāte asinīs/ plazmā ar Na citrātu EGL metodēm Kapilāro asiņu ņemšana. Asiņu ņemšana glikozes slodzes (tolerances) testam Asiņu ņemšana imūnhematoloģiskiem izmeklējumiem Asiņu ņemšana imunoloģiskiem izmeklējumiem – HLA B27, Ly imūnfenotipēšanai Asiņu ņemšana molekulāri bioloģiskajiem DNS izmeklējumiem CMV DNS, EBV DNS, Aspergillus DNS, HIV RNS, HSV DNS, VZV DNS, Borrelia DNS noteikšanai HCV RNS, HBV DNS noteikšanai Materiāla ņemšana hromosomu izmeklējumiem. Kaula smadzeņu aspirāta ņemšana Perifēro asiņu ņemšana Asiņu ņemšana parazitoloģiskiem izmeklējumiem Urīns Urīna paraugu ņemšana urīna izmeklējumiem ar teststrēmelīti un mikroskopijai Urīna paraugu ņemšana klīniskās ķīmijas izmeklējumiem Urīna paraugu ņemšana mikrobioloģiskiem izmeklējumiem 24 stundu urīna savākšana klīniskās ķīmijas izmeklējumiem Urīna savākšana un nosūtīšana alkohola un narkotisko vielu noteikšanai Urīna savākšana DPD noteikšanai Urīna savākšana Beta 2 mikroglobulīna noteikšanai Urīna savākšana dzīvsudraba noteikšanai Urīna paraugu ņemšana molekulāri bioloģiskai Chlamydia trachomatis DNS diagnostikai Urīnā nosakāmo rādītāju stabilitāte. Urīna savākšana parazitoloģiskiem izmeklējumiem – šistosomatozes diagnostikai Urīna savākšana citoloģiskiem izmeklējumiem Krēpas Krēpu paraugu savākšana klīniskajai analīzei 24 stundu krēpu savākšana BK izmeklējumiem. Krēpu savākšana mikrobioloģiskai un citoloģiskai izmeklēšanai Krēpu savākšana pneimocistu diagnostikai. Deguna sekrēts Fēces Fēču paraugu ņemšana koprogrammai Fēču paraugu ņemšana slēpto asiņu noteikšanai Fēču paraugu ņemšana parazītu oliņu un vienšūņu veģetatīvo formu, cistu izmeklējumiem Perianālā nokasījuma ņemšana izmeklēšanai uz enterobiozi. Fēču paraugu ņemšana mikrobioloģiskai izmeklēšanai. Fēču paraugu ņemšana Adenovīrusa Ag, Rotavīrusa Ag, Giardia lamblia Ag, Yersinia, Aeromonas, Clostridium difficile toksīna noteikšanai. Fēču paraugu ņemšana Campylobacter noteikšanai Materiāla nosūtīšana histoloģijai. Punktātu (transudātu, eksudātu) ņemšana un nosūtīšana izmeklēšanai Muguras smadzeņu šķidruma (likvora) ņemšana izmeklēšanai un glabāšana Paraugu ņemšana un nosūtīšana sēnīšu bakterioskopiskai un mikrobioloģiskai diagnostikai Spermas parauga ņemšana klīniskajai un mikrobioloģiskai izmeklēšanai Uztriepes Uztriepju ņemšana uz trihomonozi, gonoreju, gardnerellozi, sēnītēm Prostatas eksprimāta parauga ņemšana Uztriepju ņemšana ginekoloģiskā materiāla citoloģiskai izmeklēšanai. Uztriepju ņemšana papillomas vīrusiem un/vai šķidruma citoloģijai. Paraugu ņemšana Chlamydia trachomatis/Neisseria gonorrhoea noteikšanai ar DNS/ RNS hibridizācijas testu (GEN PROBE). Uztriepju ņemšana Ureaplasma urealyticum un Mycoplasma hominis noteikšanai. Uztriepju ņemšana mikrobioloģiskiem izmeklējumiem. Dažādu materiālu nosūtīšana citoloģiskiem izmeklējumiem Aspirātu no dzemdes kakla, dzemdes dobuma un punktātu no Duglasa dobuma nosūtīšana Piena dziedzeru izdalījumu nosūtīšana citoloģiskiem izmeklējumiem Operāciju materiāla biopsiju nospieduma materiāla nosūtīšana citoloģiskiem izmeklējumiem Tievās adatas aspirācijas materiāla nosūtīšana citoloģiskiem izmeklējumiem Amniotiskā šķidruma, horiona, ādas bioptāta savākšana hromosomu izmeklējumiem Amniotiskā šķidruma savākšana. Horiona bārkstiņu, ādas bioptāta savākšana Testēšanas materiāla transportēšana uz laboratoriju. Izmeklējumu atteikuma kritēriji Atsauces.

↑ 1. Vispārīgi jautājumi

E.Gulbja laboratorija veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu pareizu testēšanas materiālu ņemšanu, glabāšanu , transportēšanu, saņemšanu laboratorijā, rīcību ar tiem, aizsardzību, uzglabāšanu, likvidēšanu ,ietverot visu nepieciešamo, lai aizsargātu testēšanas materiālu integritāti, kā arī laboratorijas un klienta intereses.

Informācija par E. Gulbja laboratorijā iespējamiem izmeklējumiem (VD–10) un speciālajiem noteikumiem materiāla savākšanai katram testam ( NO - 02, VD-38) ir katrā materiāla ņemšanas punktā un laboratorijas mājas lapā www.egl.lv, kā arī nepieciešamības gadījumā to var saņemt pa telefonu.

Laboratorisko izmeklējumu pieprasījums palīdz testēšanas materiāla ņēmējam pareizi izvēlēties materiāla ņemšanas veidu. Uz izmeklējuma pieprasījuma tiek atzīmēta: adekvāta informācija pacienta pareizai identifikācijai un nepieciešamā informācija par maksātāju, kura sekmē nozīmēto izmeklējumu un citu darbību veikšanu, bet nepieprasa nevajadzīgu personīgo informāciju. Pacientam tiek izskaidrots kādiem mērķiem tiek pieprasīta informācija.

Ja klients (maksātājs) vēlas nodot materiālu anonīmi, tad nepieciešamā informācija ir : segvārds, dzimums, dzimšanas gads.

Laboratorijā testēšanas materiālu identificēšanas sistēma ir datorizēta un tā ir izveidota tā, lai nodrošinātu, ka materiāli netiek sajaukti ne fiziski pārnēsājot, ne dokumentējot.

Laboratorijā testēšanas paraugus noņem speciāli apmācīts personāls. Klienti, kuri paši ņem paraugus, tiek informēti par pareizu to ņemšanu, noformēšanu, nogādi laboratorijā. Klientiem ir iespēja pasūtīt speciālus paraugu noņemšanas instrumentus, laboratorisko izmeklējumu pieprasījumus un traukus. Tos klienti var saņemt bez maksas aizpildot pasūtījuma veidlapu (VL-34).

Ja izmeklējumos nav izmantots viss serums, tas tiek uzglabāts sasaldēts 1 mēnesi, lai varētu izmeklējumus papildināt vai atkārtot – nav nepieciešama atkārtota asins ņemšana.

↑ 1.1 Laboratorisko izmeklējumu pieprasījuma noformēšana

Laboratorisko izmeklējumu pieprasījumā jābūt aizpildītai visai pieprasītajai informācijai:

• Pacienta identifikācija - uzvārds, vārds (drukātiem burtiem - salasāms)
• Personas kods, dzimums, adrese
• Adrese, dzimums (vēlams telefons, e-mail, ja pacients maksā personīgi )
• Slimības vēstures vai kartes numurs
• Rēķina par analīzēm apmaksātājs:
• Slimokases pacientiem - teritorijas kods un slimokases kods
• Apdrošinātiem pacientiem - apdrošināšanas iestāde, polises Nr., derīguma termiņš
• Diagnozes kods vai ziņas par pacienta klīnisko stāvokli
• Atzīme, ja vajadzīgi Testēšanas pārskata vairāki eksemplāri, norādot kam un kā nosūtīt – e mail, FAX, pa pastu
• Ārsta vai citas personas, kura ir likumīgi pilnvarota pieprasīt izmeklējumus vai lietot medicīnisko informāciju, vārds, uzvārds, iestādes zīmogs, paraksts, nozīmējuma izrakstīšanas datums
• Asins ņēmēja paraksts
• Asins grupa, noteikta pacienta klātbūtnē (ja pieprasa laboratorijai noteikt Rh, asins grupu), paraksts
• Primārā parauga, urīna savākšanas, asiņu ņemšanas datums un laiks.

↑ 2. Asinis

↑ 2.1. Venozo asins paraugu ņemšana

Venozās asinis tiek ņemtas, izmantojot slēgtu asins ņemšanas sistēmu. Mūsu laboratorijā lietotoVacutainer® BD stobriņu izvēle norādīta „E.Gulbja laboratorijas” laboratorisko izmeklējumu pieprasījumā. Stobriņus glabāt istabas t° nepārsniedzot 25°C, lai nezūd vakuums.

Asiņu ņemšanas secība stobriņos:

Aizliegts:

Atvērt pudeli vai stobriņu noņemot korķi pirms asins ņemšanas.

Noņemt asinis ar šļirci un iepildīt stobriņā ar dūrienu caur korķīti.

Stobriņus ar sadalošo gēlu, kas centrifugējot pārvietojas un paliek uz seruma un recekļa robežas un veido necaurejamu barjeru starp serumu un eritrocītiem, izmanto seruma stobru (sarkans korķis) vietā, lai nodrošinātu stabilu seruma saglabāšanu.

↑ 2.2. Vēnas punkcijas tehnika un asins parauga ņemšana Vacutainer BD stobriņos un Bact/ALERT pudelēs.

Vacutainer® BD sistēma sastāv no 3 daļām:

1. Stobriņi Vacutainer ar precīzi noteiktu vakuumu un/vai BacT/ALERT pudeles asiņu uzsējumiem, kur vakuums nav dozēts un paņemto asiņu līmenim jāseko atbilstošai atzīmei uz etiķetes.
2. Adatas turētājs, kas kalpo stobriņa un adatas savienošanai – jālieto katram pacientam jauns. Asins ņemšanai uzsējumiem speciālo BacT/ALERT adatas turētāju izmanto atkārtoti, bet katram pacientam maina luera adapteru – luera adapteru ieskrūvē BacT/ALERT adatas turētājā un pievieno vēnā ievadītajai adatai.
3. Sterila vienreizējās lietošanas adata vai ” taurenīša sistēma” viena vai vairāku stobriņu piepildīšanai.

*Luera adapters - nepieciešams, lai vēnā ievadītajai adatai pievienotu Luera šļirci, ja pēc asins ņemšanas vēnā jāievada medikamenti vai jāpievieno BacT/ALERT adatas turētājs asins ņemšanai uzsējumiem. Katram pacientam jauns.

* BacT/Alert adapters – ievieto BacT/Alert adatas turētājā, lai pēc asiņu noņemšanas uzsējumam paņemtu asinis Vacutainer stobriņos. Lieto atkārtoti.

Pirms vēnas punkcijas jāpārbauda pacienta identifikācija.

Perifērās venozās asinis ņem no elkoņa locītavas vēnas, ja vien tas ir iespējams. Plaukstas vēnās asinsrite ir lēnāka, vēnas mobilākas un sāpīgākas, tādēļ asinis no šīm vēnām ņem tikai tādos gadījumos, kad nav iespējama elkoņa vēnas punktēšana.

Sagatavo nepieciešamos instrumentus (Vacutainer sistēmas stobriņi ņemšanas secībā, žņaugs, dezinfekcijas līdzeklis, vate, cimdi).

1. Adatu ar aizsargapvalku ieskrūvē turētājā.
2. Lai vēnu labāk saskatītu vai sataustītu, roku novieto izstieptā stāvoklī un uzliek žņaugu.
3. Uzvelk cimdus – katram pacientam jaunus.
4. Izvēlas punkcijas vietu un dezinficē to ar 70° spirtu vai izopropanolu. Ļauj dezinficētai vietai nožūt.
5. Pacienta roku tur uz leju.
6. Nelikt pacientam intensīvi strādāt – savilkt dūres, pirkstus.
7. Noņem adatas aizsargapvalku un izdara punkciju. Šai laikā pacienta roka joprojām atrodas virzienā uz leju, bet stobriņš tiek ievadīts adatas turētājā , pārdurot adatas membrānu un stobriņa korķi, virzienā uz augšu.
8. Neņemt paraugus no vēnas, kurā ievada medikamentus.
9. Tiklīdz stobriņā parādās asinis, atlaiž žņaugu – nedrīkst turēt ilgāk par 2 minūtēm.
10. Ja asinis neieplūst stobriņā vai arī asins plūsma tiek pārtraukta, pirms tiek sasniegts pietiekošs parauga tilpums līdz atzīmei, tiek ieteikti sekojoši pasākumi:
    1. Koriģēt adatas pozīciju vēnā.
    2. Stobriņu noņemt un ievietot citu stobriņu.
    3. Ņemt jaunu adatu, jaunu stobriņu un sākt visu no sākuma.
11. Ja pirmais stobriņš ir piepildīts un asins plūsma beigusies, izņem stobriņu no turētāja.
12. Ieliekot turētājā nākošo stobriņu atkal pārdur adatas membrānu, stobriņa korķi, lai ievadītu asins plūsmu stobriņā.
13. Kamēr piepildās nākamais stobriņš, iepriekšējo, nepieciešams samaisīt apgriežot otrādi 8 reizes (arī seruma stobrus – ar sarkano, dzelteno korķi), EDTA un heparīna stobrus 10 reizes. Nekratīt !
14. Tiklīdz piepildās pēdējais stobriņš, adatu izņem no vēnas un uzspiež punkcijas vietai sausu tamponu. Tamponu piespiest un pieturēt 3 -5 minūtes vai ilgāk, līdz asiņošana ir apstājusies.
15. Adatu noņem no turētāja un ievieto iznīcināšanai paredzētā necaurduramā konteinerā, cimdus un adatas turētāju izmet plastmasas maisā - dedzināšanai.

↑ 2.3. Nosacījumi asiņu ņemšanai uzsējumiem Bact/Alert pudelēs

Asinis uzsējumiem vēlams ņemt pirms antibiotisko vielu terapijas uzsākšanas. Ja tas nav iespējams, tad pirms nākošās antibiotiku devas ievadīšanas.

Ņemot asins uzsējumiem, aizliegts pēc ādas dezinfekcijas palpēt vēnu.

1. PārbaudītBacT/ALERT pudeles uzlīmi
2. Pārliecināties, ka buljons pudelē ir dzidrs (var būtb opalescence, precipitāti)
3. Pārbaudīt pudeles sensoru - tam jābūt bez bojājumiem un zilganzaļā krāsā.
   Nelietot pudeles ar dzeltenu sensoru.
4. Noņemt BacT/ALERT pudelei drošības aizsargvāciņu un dezinficēt gumijas aizbāzni ar 70% etilspirtu ~1 minūti, atļaut vāciņam nožūt ~1 minūti.
5. Asins ņemšanu veikt kā iepriekš norādīts – Bact/ALERT pudele stobriņa vietā.
   Asinis uzsējumam var ņemt arī ar šļirci un, caurdurot dezinficēto pudeles aizbāzni, ievadīt BacT/ALERT pudelē.
6. Uzsējumam jāpaņem līdz 10 ml asiņu ( bērniem vadoties pēc vecuma0,5 - 4ml Pediatric pudelē). Pirms asins ņemšanas izdarīt vajadzīgā daudzuma atzīmi uz pudeles uzlīmes, lai nodrošinātu precizitāti, jo vakuums pudelēs nav kalibrēts. Vispirms ņem asinis aerobajā, ja nepieciešams, tad anaerobajā uzsējuma pudelē.
7. Ja pudeles asins uzsējumiem uzreiz nevar ievietot BacT/ALERT analizatorā, glabāt +15 - +30°C (istabas) temperatūrā, un vēlākais48 stundu laikā ievietot analizatorā. Neturēt tiešā saules gaismā.
8. Uz stobriņa, BacT/ALERT pudeles jānorāda:
   • Pacienta vārds, uzvārds ( nerakstīt uz svītru kodiem, sēriju numuriem).
   • Parauga ņemšanas datums, (laiks, kad tas nozīmīgi izmeklējumu veikšanai; piemēram - atkārtoti izmeklējumi dienas laikā).

Aizliegts:

Atvērt pudeli noņemot korķi pirms asins ņemšanas.

Glabāt pudeles ledusskapī vai termostatā .

↑ 2.4. Asiņu ņemšana un nosūtīšana alkohola noteikšanai

Tā noteikšanai visimateriāli jānoņem, jāglabā un jānosūta izmeklēšanai atbilstoši 2005. gada 23. augusta MK Noteikumiem, ja izmeklējumus veic ekspertīzei.

Vēnas punkcijas vietāādu apstrādā ar dezinfekcijas līdzekli, kas nesatur alkoholu – furacilīnašķīdumu(1:5000), rivanola šķīdumu(1:500).

Asinis ņem Vacutainer stobriņā ar antikoagulantu – heparīnu(zaļais korķis).

Speciālas nosūtījuma lapas narkotisko vielu un alkoholanoteikšanai ir atbilstoši 2005. gada 23. augusta MK Noteikumu 6.un 7. pielikumā, ja izmeklējumus veic ekspertīzei.

Stobriņu glabā ledusskapī, kur t° nav augstāka par 4°C.

Laboratorijā nogādā hermētiski noslēgtu stobriņu (uz kuranorādīts pacienta vārds, uzvārds, personas kods, asiņu ņemšanas laiks , asiņu ņēmējavārds, uzvārds) apzīmogotā aploksnē ar nosūtījumu, kurā noteikti aizpildītasvisas ailes un minēts izmantotais dezinfekcijas līdzeklis.

Laboratorijasdarbinieks parakstās par materiāla saņemšanu.

↑ 2.5. Asiņu ņemšana un glabāšanaizmeklējumiem, kas asinīs nav stabili.

Ja pieprasīti izmeklējumi, kas nav stabili asinīs, tadasinis pēc noņemšanas:

Vakutainerā ar sarkanu korķi tur istabas temperatūrā, kamērtās sarec (15 – 30 min), tad centrifugē 1800 -3000g 10 min. Atsūc serumu tīrā stobriņā (VACUTAINERsarkans korķis vai Eppendorfa stobriņš).Atbilstoši primāram stobram marķē.

Vakutainerā ar gelu gaida, kamēr asinis sarec, tadcentrifugē 1800 -3000g 10min. Serums nav jāatlej.

Stobriņus transportē unglabā t0kā norādīts tālāk un VD-20, VD-38 līdz izmeklējumu veikšanai.

Vakutainerus ar Na citrātu VIIIFun citu faktoru noteikšanai centrifugē2500 g15 min. Plazmu nekavējotiesatdala noformelementiem. Atbilstoši primārajam stobram marķē ar atzīmi – plazma unnosūta uz laboratoriju kopā ar primāro stobru.

Homocisteīns, ECP, cinks, kālijs, litijs, C3, C4, LDH,dzelzs, renīns, BNP, gastrīns, haptoglobīns, skābā fosfotāze, ECP, P,transferīns, šķīstošie transferīna receptori– stobriņu izmeklēšanai nosūta 1 stundas laikā vai atdala serumu norecekļa.

Augšanas hormons (HGH, STH), parathormons (PTH), folskābe,vit. B12, TNF-?, NH3, AKTH, osteokalcīns,kalcitonīns– pēc asins noņemšanasstobriņu liek traukā ar aukstu ūdeni un ledus gabaliņiem un1 stundas laikā nogādālaboratorijā vai pēc asiņu sarecēšanasserumu, plazmu atdala un stobriņu ievieto?Aukstās transportēšanas sistēmā? un nosūta uz laboratoriju 1 stundas laikāvaisasaldē un pēc tam sasaldētu nosūtalaboratorijai izmeklēšanas dienā ?Aukstās transportēšanas sistēmā?.

5.6. Ja augstāk minētos veidos seruma, plazmas sagatavošanaun transportēšana nav iespējama, pacientu nosūta asiņu ņemšanai uz EGL Teikā,Linezerā, ARS vai filiālēs.

↑ 2.6. Izmeklējamo parametrustabilitāte un asiņu uzglabāšanas t° un laiks.

Maksimāli pieļaujamais glabāšanas laiks ir laika periods,kurā saglabājas 95% no nosakāmā parametra sākotnējā satura. Patoloģijasgadījumā tā stabilitāte var būt stipri samazināta.

Materiāla bojāšanās svarīgākie cēloņi ir:

• Asins šūnu vielmaiņa.
• Iztvaikošana/ sublimācija.
• Ķīmiskās reakcijas.
• Osmotiskie procesi.
• Gaismas iedarbība.
• Gāzu difūzija.

↑ 2.6.1. Parametru stabilitāte klīniskās ķīmijas un hormonu izmeklējumiem.

↑ 2.6.2. Asins gāzu un elektrolītustabilitāte asinīs

Nosakāmais rādītājs	Stabilitāte asinīs istabas temperatūrā un tendence mainīties	Stabilitāte asinīs temperatūrā 4- 8°C
pH	< 15 minūtes ↓	2 stundas
pCO2	< 15 minūtes ↑	2 stundas
Bikarbonāti Bāzu ekscess	< 15 minūtes ↓	2 stundas
pO2	< 15 minūtes ↑vai↓	2 stundas
Jonizētais kalcijs	15 minūtes ↑	2 stundas
Nātrijs	1 stunda	1 stunda
Kālijs	1 stunda ↑↑	1 stunda
Hlorīdi	1 stunda	1 stunda

↑ 2.6.3. EDTA asinīs nosakāmo hematoloģisko rādītāju stabilitāte EGL analizatoros.

Nosakāmais rādītājs	Stabilitāte asinīs
	20- 25°C	4- 8°C
Leikocītu formula
√ Stabiņkodolainie neitrofīlie	1,5 dienas	3 dienas
√ Segmentkodolainie neitrofīlie	1,5 dienas	3 dienas
√ Eozinofīlie	1,5 dienas	3 dienas
√ Bazofīlie	1,5 dienas	3 dienas
√ Monocīti	1,5 dienas	3 dienas
√ Limfocīti	1,5 dienas	3 dienas
Eritrocīti	1,5 dienas	3 dienas
Hemoglobīns	1,5 dienas	3 dienas
Leikocīti	1,5 dienas	3 dienas
Retikulocīti	1 diena	1 diena
Trombocīti	2 dienas	2 dienas

↑ 2.6.4. Koaguloģisko parametru stabilitāte asinīs/ plazmā ar Na citrātu EGL metodēm

Nosakāmais rādītājs	Stabilitāte asinīs	Stabilitāte plazmā
	Istabas temperatūrā	-20°C	4- 8°C	20- 25°C
Antitrombīns III	8 stundas	1 mēnesis	2 dienas	8 stundas
D- Dimēri	4 stundas	1 mēnesis	8 stundas	4 stundas
II faktors	24 stundas	1 mēnesis		24 stundas
V faktors	4 stundas	1 mēnesis		4 stundas
VII faktors	24 stundas	1 mēnesis		24 stundas
VIII faktors	4 stundas	1 mēnesis		4 stundas
IX faktors	4 stundas	1 mēnesis		4 stundas
X faktors	24 stundas	1 mēnesis		24 stundas
XI faktors	2 stundas	1 mēnesis		2 stundas
XII faktors	2 stundas	1 mēnesis		2 stundas
XIII faktors	4 stundas	1 mēnesis		4 stundas
Fibrīna monomēri	24 stundas	3 mēneši		24 stundas
Fibrinogēns	8 stundas			8 stundas
APTL	4 stundas	1 mēnesis		4 stundas
Lupus antikoagulanti	4 stundas	1 mēnesis		4 stundas
Proteīns C	8 stundas	1 mēnesis	2 dienas	8 stundas
Proteīns S	4 stundas	1 mēnesis		4 stundas
Protrombīna laiks	24stundas	1 mēnesis		24 stundas
Trombīna laiks	8 stundas	1 mēnesis		8 stundas
vWF	8 stundas	1 mēnesis		8 stundas

↑ 2.7. Kapilāro asiņu ņemšana.

Kapilārās asinis atsevišķos gadījumos izmanto hematoloģiskorādītāju noteikšanai un dažu bioķīmisko parametru noteikšanai. Tās iegūst pēclancetes dūriena papēdī jaundzimušajiem vai pēc dūriena pirkstgalā lielākiembērniem un pieaugušajiem.

Kapilāro asiņu savākšanai izmanto kapilāro asiņu ņemšanas sistēmuar atbilstošas krāsas marķējumu (EDTA- violets, glikoze- dzeltens, pelēks, Nacitrāts- melns).

Asins ņemšana :

1. Sagatavo nepieciešamos instrumentus (vienreizējās lietošanassterils skarifikators, kapilāro asiņu ņemšanas sistēma, vate, dezinfekcijaslīdzeklis).
2. Dezinficē plānotā dūriena vietu, noslauka ar salveti(dezinfekcijas līdzekļa paliekas var izraisīt hemolīzi).
3. Izdara dūrienu ar sterilu lanceti.
4. Pirmo asins pilienu noslauka, jo tas ir atšķaidīts ar audušķidrumu.
5. Asins pilienus savāc ar sistēmas kapilāru. Asinīm brīvijāplūst - audus ap dūriena vietu nedrīkst stipri saspiest vai masēt. Laivieglāk iegūtu brīvu asins plūsmu, kapilārās asinis jāņem no siltiem audiem.
6. Kad savākts pilns kapilārs, savākšanas sistēmu apgriežvertikāli, kamēr asinis iztek no kapilāra.
7. Kad noņemts nepieciešamais asiņu daudzums, kapilāru izņem nosistēmas un izmet dezinficējošā šķīdumā.
8. Aizver konteineru un tūlīt pēc tam to 5 reizes apgriežotrādi, lai sajauktu asinis ar antikoagulantu. Nekratīt!
9. Skarifikatoru iemet utilizācijai paredzētā necaurduramā konteinerā.
10. Dūriena vietu noslauka ar sterilu vati un pārsedz arleikoplastu.
11. Kapilāro asiņu noņemšanas sistēmas konteineru marķē tāpat kāvakutainerus.

↑ 2.8. Asiņu ņemšana glikozes slodzes(tolerances) testam

Asinis ņem stobriņā ar stabilizatoru NaF (pelēks korķis)tukšā dūšā no rīta ( atzīme 1. stobriņš) un 2 stundas pēc glikozes šķīdumaiedzeršanas (atzīme 2. stobriņš).

Pacientam šīs 2stundas jāatrodas un mierīgi jāsēž laboratorijā, nedrīkst neko ne dzert, neēst.

Glikozes šķīduma pagatavošana:

• Pieaugušajiem 75 g glikozes izšķīdina 250 - 300mL ūdens
• Bērniem šķīdina 1.75g glikozes uz 1 kg svara, bet kopā nevairāk kā 75g.

↑ 2.9. Asiņu ņemšana imūnhematoloģiskiem izmeklējumiem

Asins grupas un Rēzusnoteikšanai ņem asinis atsevišķā EDTA stobriņā. Asins paraugs derīgsizmeklēšanai 48 stundas, glabā ledusskapī 2°C - 8°C.

Asinis recipienta un donora asiņu saderībai, antivielunoteikšanai ņem stobriņā bez piedevām(sarkans korķis) - derīgas izmeklēšanai 24stundas. Antieritrocitāro antivielu identifikācijai jāņem papildus stobriņš bezpiedevām.

Stobriņu marķē pēc asins noņemšanas pacienta klātbūtnē. Norīkojumā norāda asins parauga ņemšanas laiku.

Ārpus laboratorijas ņemtam asins parauga stobriņam jābūt marķētamnorādot:

• pacienta vārdu, uzvārdu,
• stacionāra pacientiem arī nodaļu,

pacienta klātbūtnē noteiktu asins grupu (0,A,B,AB)

Laboratorijā ņemtu paraugu stobriņus marķē ar pacientareģistrācijai atbilstošu uzlīmi ar svītru kodu.

↑ 2.10. Asiņu ņemšana imunoloģiskiem izmeklējumiem – HLAB27, Ly imūnfenotipēšanai

Asinis ņem atsevišķā EDTA stobriņā un nogādā laboratorijā 4stundu laikā.

Uzglabāt un transportēt 20°C - 25°C.

Nedrīkst glabāt asins paraugu ledusskapī un transportētaukstā laikā.

↑ 2.11. Asiņu ņemšana molekulāri bioloģiskajiem DNS izmeklējumiem

↑ 2.11.1. CMV DNS, EBV DNS,Aspergillus DNS, HIV RNS, HSV DNS, VZV DNS, Borrelia DNS noteikšanai

Asinis ņem EDTA stobriņā un 6 stundu laikā nogādālaboratorijā vai sterilos apstākļos atdala plazmu sterilā stobriņā arskrūvējamu korķi.

Iegūto plazmu līdz 24 stundām var uzglabāt ledusskapī 2°C-8°C, ilgākai uzglabāšanai saldē -20°Clīdz-80°C. Drīkst atsaldēt vienu reizi.

↑ 2.11.2. HCV RNS, HBV DNS noteikšanai

Asinis ņem stobriņā bez antikoagulanta (sarkanais korķis).Asinis nogādā laboratorijā 2 stundu laikā.

Glabā 2°C - 25°C temperatūrā. Ilgākai glabāšanai atdalaserumu kā 1.11.1.

↑ 2.12. Materiāla ņemšana hromosomu izmeklējumiem.

↑ 2.12.1. Kaula smadzeņu aspirāta ņemšana

VL-157

Kaula smadzenes ņem stobriņā ar Li - heparīnu, kurā iepriekšsterilos apstākļos pievienota barotne.

Šie speciāli sagatavotie stobriņi ar zaļo korķi iepriekšjāpasūta EGL citoģenētikas nodaļā.

Nepieciešamais kaulu smadzeņu daudzums izmeklējumiematkarīgs no šūnu skaita mL.

Aspirē 0.5 – 1mL kaulu smadzenes un pievieno barotnei katrā stobriņā. Ja šūnuskaits kaulu smadzenēs ir neliels, nepieciešami 3 stobriņi.

Ieteicams, lai aspirātā nebūtubeigu eksudāts, kas satur lielu eritrocītuskaitu.

Nekavējoties nogādā E. Gulbja laboratorijā. Glabā istabastemperatūrā, nedrīkst sasaldēt.

↑ 2.12.2. Perifēro asiņu ņemšana

VL-158

Perifērās asinisņemLi- heparīna stobriņā (zaļais korķis). Pieaugušam cilvēkam ņem 2 mL,jaundzimušajiem 1mL asiņu. Nekavējoties nogādā E. Gulbja laboratorijā nodaļā.

Onkohematoloģiskajiem izmeklējumiem jāņem vismaz 5mL asiņu,kad leikocītu skaits ir >15 x10*9/L un blasti >10%. Citos gadījumos jāņemkaulu smadzenes.

Nekavējoties nogādā E. Gulbja laboratorijā. Glabā istabastemperatūrā, nedrīkst sasaldēt.

↑ 2.13. Asiņu ņemšana parazitoloģiskiem izmeklējumiem

Asinismalārijas, filariozes diagnostikai ņem stobriņā ar EDTA jebkurā diennakts laikādažādos laikos.

Jānogādā laboratorijānekavējoties, jo jāizmeklē 1 stundas laikā. Cito analīze.

↑ 3. Urīns

↑ 3.1. Urīna paraugu ņemšana urīna izmeklējumiem ar teststrēmelīti un mikroskopijai

Klīniskai urīna analīzei izmanto rīta urīna porciju.

Nepieciešamības gadījumā var izmantot arī jebkuru urīnaporciju dienas laikā (ievērojot pareizu urīna savākšanu), atzīmējot urīnasavākšanas laiku.

Urīnu savāc tīrā stikla vai plastmasas traukā, kuru tūlītaizvāko, marķē un stundas laikā nogādā laboratorijā. Vēlams izmantotvienreizējai lietošanai paredzētus plastmasas traukus (var saņemtlaboratorijā). Pacientam pirms urīna nolaišanas jāapmazgājas (skat.att.), sievietēmjālieto tampons, lai izdalījumi no maksts nepiejauktos urīnam. Lai izslēgtupiemaisījumus, pirmo urīna strūklas porciju (50 ml) izlej, bet turpmāko ņemanalīzei.

1. Ja urīnu orientējoši stundas laikānevar nogādāt laboratorijā izmeklēšanai,tosavāc speciālā stobriņā arkonservantu – BD VACUTAINER Urinalysis (stobriņš ar raibu dzelteni – sarkanukorķi vai ar zaļu korķi un konservantu – borskābi, kurus var saņemtlaboratorijā bez maksas) un izmeklēšanai var nogādāt 24-48 stundu laikā.Atsevišķām ķīmiskām reakcijām (skatīt informāciju laboratorijā - Pacientarokasgrāmatā VD-38, VD-20 vai mājas lapā www.egl.lv) urīnu savāc tīrā stobriņā vai trauciņā bez konservanta.
2. Urīna konteineru marķē (savācot urīnu ārpus laboratorijas),norādot:
   • Pacienta vārdu, uzvārdu;
   • Datumu un urīna iegūšanas laiku, kad tas svarīgi izmeklējumuveikšanai (Piemēram - atkārtoti izmeklējumi dienas laikā).
3. Laboratorijā urīna traukus, stobriņus marķē ar pacientamatbilstošu svītru kodu.

↑ 3.2. Urīna paraugu ņemšana klīniskās ķīmijas izmeklējumiem

Atsevišķām ķīmiskām reakcijām (skatīt informācijulaboratorijā - Pacienta rokasgrāmatā VD-38, VD-20 vai mājas lapā www.egl.lv ) urīnu savāc tīrā stobriņā vaitrauciņā bez konservanta.

↑ 3.3. Urīna paraugu ņemšana mikrobioloģiskiem izmeklējumiem

Pirms uzsākta ārstēšana ar antibiotiķiem, mikrobioloģiskaiizmeklēšanai savāc urīna strūklas vidējo porcijusterilā traukā un 2 stundu laikā nogādālaboratorijā.

Ja to nevar izdarīt, glabā ledusskapī vai savāc speciālā BDVACUTAINER stobriņā ar speciālu konservantu vai borskābi (stobriņš ar raibudzelteni- sarkanu vai zaļu korķi) un 24 stundu laikā nogādā laboratorijā.

↑ 3.4. 24 stundu urīna savākšana klīniskās ķīmijas izmeklējumiem

• No rīta pacients urinē, bet urīnu nesavāc (skat.att.).
• Visas turpmākās urīna porcijas savāc vienā traukā. Uzglabā+2- +8°C.
• Nākošajā rītā pacients urinē un urīnu pievieno iepriekšējāmporcijām .
• Nosūta visu savākto urīnu uz laboratoriju vai arī daudzumuizmēra un uz laboratoriju nosūta ~200 ml urīna. Kopējais urīna daudzums (ml)jāatzīmē laboratorisko izmeklējumu pieprasījumā.
• Sekojošiem izmeklējumiem:
  • adrenalīns;
  • dopamīns;
  • noradrenalīns;
  • vanililmandeļskābe;
  • metanefrīns

pirms urīna savākšanas traukā jāielej konservants 30 ml 6Nsālsskābes - HCl, ko var saņemt laboratorijā.

↑ 3.4.1. Kreatinīna klīrenss

Kreatinīna klīrensa noteikšanai var izmantot urīnu, kasvākts 24 stundas vai arī 3 stundas.

Pacientam urīna vākšanas laikā jānodrošina normāla urīnaizdalīšanās, uzņemot adekvātu šķidruma daudzumu. Jāatturas no intensīvasfiziskas slodzes un urīna izdali veicinošu vielu lietošanas.

Kreatinīna klīrensa noteikšanai pacientam jāpaņem arī asinsparaugs no vēnas. Asinis jāņem stobriņā bez antikoagulantiem (Vacutainer® arsarkano korķi).

Laboratorijā jānogādā:

1. 5 – 10 ml no savāktā urīna, norādot savākšanas laika perioduun savāktā urīna daudzumu. Ja nav iespējams izmērīt urīna daudzumu,laboratorijā jānogādā viss savāktais urīns.
2. Asins stobriņš.
3. Ziņas par pacienta garumu, svaru.

↑ 3.5. Urīna savākšana un nosūtīšana alkohola un narkotisko vielu noteikšanai

Visi materiāli jānoņem, jāglabā un jānosūta izmeklēšanaiatbilstoši 2005. gada 23. augusta MK Noteikumiem, ja izmeklējumus veicekspertīzei.

Urīnu 15 – 20 mL savācbez konservantiem tīrā stikla vai plastmasas traukā (atstājot pēc iespējasmazāk gaisa virs parauga virsmas) ārstniecības personas uzraudzībā. Traukutūlīt aizvāko un marķē - atbilstošā pacienta vārds, uzvārds, personas kods,parauga ņemšanas laiks un ārstniecības personas vārds, uzvārds.

Nogādā laboratorijāapzīmogotā aploksnē ar nosūtījumu, kurā noteikti aizpildītas visas ailes.

Speciālas nosūtījuma lapas narkotisko vielu un alkoholanoteikšanai ir atbilstoši 2005.gada 23. augusta MK Noteikumu 6.un 7. pielikumā, ja izmeklējumus veicekspertīzei.

Trauku ar urīnu glabā ledusskapī, kur t° nav augstāka par4°C vai sasaldē un glabā saldējamā kamerā.

Laboratorijasdarbinieks parakstās par materiāla saņemšanu.

↑ 3.6. Urīna savākšana DPD noteikšanai

DPD (dezoksipiridolīns) : urīnu savāc bez konservantiem,pirmo vai otro rīta urīna porciju pirms plkst.10.

↑ 3.7. Urīna savākšana Beta 2 mikroglobulīna noteikšanai

Vispirms iztukšo urīnpūsli, tad izdzer ~ 200mlūdens un savāc urīna paraugu stundas laikābez konservantiem. Laboratorijā nogādā ~10mL.

↑ 3.8. Urīna savākšana dzīvsudraba noteikšanai

Izmeklējumam nepieciešami 20 mL no rīta urīna porcijasnoslēgtā traukā ar skrūvējamu vāciņu.

↑ 3.9. Urīna paraugu ņemšana molekulāribioloģiskai Chlamydia trachomatis DNS diagnostikai

Izmeklējumiem nepieciešama urīna pirmā strūkla, ko savāc tīrā traukā bezpiedevām. Ieteicams nogādāt laboratorijā tūlīt pēc savākšanas. Ja naviespējams, glabā 2 - 8 °C ne ilgāk par 24 h vai saldē -20 līdz -80? °C.

↑ 3.10. Urīnā nosakāmo rādītājustabilitāte.

Rādītājs	Stabilitāte urīnā			Ietekmējošie faktori
	- 20°C	4- 8°C	20- 25°C
Albumīns	6 mēneši	1 mēnesis	7 dienas	Fiziska slodze
Alfa amilāze	3 nedēļas	10 dienas	2 dienas	Nieru darbība
Etanols	?	30 dienas	?
Glikoze	2 dienas	2 stundas	2 stundas	Grūtniecība, uzturs, vecums
Beta 2 mikroglobolīns	2 mēneši	2 dienas
DPD	igstoši	7 dienas	1 diena
Ig G	7 dienas	1 mēnesis	nestabils
Kalcijs	3 nedēļas	4 dienas	2 dienas	Uzturs, slikta atpūta
Kokaīns	4 mēneši	3 nedēļas	?
Kreatinīns	6 mēneši	6 dienas	2 dienas	Vecums, pārtika(gaļa), muskuļu masa
LSD	2 mēneši	1 mēnesis	1 mēnesis
Morfīns	1 gads	?	?
pH	nestabils			Uzturs
Proteīns	1 mēnesis	7 dienas	1 diena	Fiziska slodze, grūtniecība
Urea	1 mēnesis	7 dienas	2 dienas	Olbaltumvielām bagāts uzturs, infūzijas (aminoskābes)
Urīnskābe	nestabila		4 dienas	Fiziska slodze, uzturs
Vanililmandeļskābe	gadi	7 dienas (ja pH ir 3- 5)

↑ 3.11.Urīna savākšana parazitoloģiskiem izmeklējumiem – šistosomatozes diagnostikai

Urīnu jāsavāc tīrā traukā dienas laikā vai 24 stundās. Uzlaboratoriju jāatnes ~20 mL urīna sedimenta (dzidro urīna slāni nolejot –nogulsnes).

↑ 3.12.Urīna savākšana citoloģiskiem izmeklējumiem

Urīns pēc savākšanas nekavējoties jānogādā laboratorijā vaijācentrifugē 10 min ar ātrumu 400-600 g . Sediments jāiztriepj plānā slānī uzpriekšmetstikliņa, guļus stāvoklī jānožāvē, jāmarķē un tad jānogādā uzlaboratoriju.

↑ 4.Krēpas

↑ 4.1.Krēpu paraugu savākšana klīniskajai analīzei

Tīrā traukā ar vāku jāsavāc tikai tas materiāls, kas atdalāsatklepojot.

Lai izvairītos no mutes dobuma satura piejaukuma, pirmskrēpu savākšanas nepieciešams izskalot mutes dobumu ar tīru ūdeni.

Parasti krēpu analīzei pietiek ar pirmo krēpu porciju - tasir plaušu sekrēts, kas uzkrājies visas nakts garumā. Pie deguna vai rīklesiekaisuma krēpām var pievienoties sekrēts no deguna dobuma un aizdegunes,pacientiem ar diafragmas trūci - kuņģa saturs.

1. Krēpas savāc tīrā, sausā traukā ar platu atveri un vāciņu,kas cieši noslēdz trauku.
2. Nedrīkst pieļaut krēpu nokļūšanu uz trauka ārpuses.
3. Krēpas līdz izmeklēšanai uzglabā ledusskapī 2 līdz 8°C.

↑ 4.2.24 stundu krēpu savākšana BK izmeklējumiem.

Krēpas vāc 24 stundas, ja nepieciešams diagnosticēttuberkulozes mikobaktērijas. Šim izmeklējumam materiālu pieņem P,O,T,C.

Krēpas līdz izmeklēšanai uzglabā ledusskapī 2 līdz 8°C.

↑ 4.3.Krēpu savākšana mikrobioloģiskai un citoloģiskai izmeklēšanai

Mikrobioloģiskai un citoloģiskai izmeklēšanai izmanto tikaisvaigi savāktas krēpas kā norādīts 4.1. Jānogādā laboratorijā 1-2 stundu laikā.

↑ 4.4.Krēpu savākšana pneimocistu diagnostikai.

Krēpas savāc kā norādīts 4.1. vai materiālu iegūst veicotbronhoskopiju. Iegūto materiālu nosūta izmeklēšanai nekavējoties.

↑ 5.Deguna sekrēts

Materiālu izmeklējumiem savāc nokasot deguna gļotādu arvates aplikātoru (saņem laboratorijā). Savākto materiālu uzliek uzpriekšmetstikliņa (saņem laboratorijā), izžāvēun nogādā laboratorijā.

↑ 6.6. Fēces

↑ 6.1.Fēču paraugu ņemšana koprogrammai

1. Nepieciešamas svaigas fēces (ne vēlāk kā 12 stundas pēciegūšanas). Līdz nogādāšanai laboratorijā glabāt ledusskapī.
2. Apmēram 10 g fēču ielikt stikla vai plastmasas trauciņā 1/3tilpuma.
3. Fēces testiem ņem no vienas porcijas dažādām vietām-virspuses, dziļuma. Sevišķi svarīgi ir pareizipaņemt dažādo materiālu gļotainās fēcēs !
4. Neņemt fēces ar urīna piejaukumu, pēc klizmas, pēcmedikamentu lietošanas, kas maina fēču sastāvu (bārijs, dzelzs, bismutapreparāti, caurejas līdzekļi).
5. Lai pēc koprogrammas rezultātiem varētu spriest pargremošanas trakta funkcionālajām spējām, pacientam jāuzņem daudzveidīga barība,kas satur olbaltumvielas, ogļhidrātus ,taukus.

↑ 6.2.Fēču paraugu ņemšana slēptoasiņu noteikšanai

Fēces savāc kā norādīts koprogrammai.

Paraugu neņemt menstrurāciju laikā (arī 3 dienas pēc tām),hemoroīdu uncitas zināmas vai redzamasasiņošanas laikā.Diētas un medikamentulietošanas ierobežojumu nav. Tomēr pirms slēpto asiņu noteikšanas vēlams 2dienas atturēties no alkohola, aspirīna un citu kairinošu un asiņošanuizraisošu vielu lietošanas, lai nemaldinātu testa rezultātu interpretāciju.

↑ 6.3.Fēču paraugu ņemšana parazītuoliņu un vienšūņu veģetatīvo formu, cistu izmeklējumiem

Fēces savāc kā norādīts 6.1.

Parazītu oliņu un vienšūņu veģetatīvo formu, cistuizmeklējumiem vēlami 3 atkārtoti izmeklējumi, ņemot fēces speciālos trauciņos,kurus var saņemt laboratorijā.

↑ 6.4.Perianālā nokasījuma ņemšana izmeklēšanai uzenterobiozi.

Materiālu ņem no rīta pirms mazgāšanās. Ar nedaudz siltāūdenī samitrinātu vates aplikātoru (saņem laboratorijā) apslauka perianālokroku apvidu. Aplikātoru ievieto stobriņā (saņem laboratorijā) un nogādālaboratorijā.

↑ 6.5.Fēču paraugu ņemšanamikrobioloģiskai izmeklēšanai.

Ņemt materiālu izmeklēšanai pirms antibakteriālās terapijasuzsākšanas.

1. Ņem fēces tūlīt pēc defekācijas kā norādīts 6.1. un nogādālaboratorijā 1 (vienas) stundas laikā.
2. Laboratorijā var saņemt speciālu stobriņu ar AMIES transportabarotni, kas ļauj pagarināt nosūtīšanas laiku uz izmeklēšanu līdz 24 stundām:
   Ņem uz sterilā tampona pēc iespējas vairāk fēču no porcijasdažādām vietām un ievieto tamponu ar fēcēm transporta barotnē.
3. Salmonella, Shigella noteikšanai fēces nogādātlaboratorijā nekavējoties vai ņemt Cary Blair transporta barotnē.

↑ 6.5.1.Fēču paraugu ņemšana Adenovīrusa Ag, Rotavīrusa Ag, Giardia lamblia Ag, Yersinia, Aeromonas, Clostridium difficile toksīna noteikšanai.

Nepieciešamas svaigas fēces

Apmēram 10 g fēču ielikt stikla vai plastikāta trauciņā un nogādālaboratorijā 1 (vienas) stundas laikā.

↑ 6.5.2.Fēču paraugu ņemšana Campylobacter noteikšanai

Ņemt fēces tūlīt pēc defekācijas speciālā barotnē Port ACul, kuru var saņemt laboratorijā.

↑ 7.Materiāla nosūtīšana histoloģijai.

Histoloģiski izmeklējamie paraugi (operāciju un biopsiju) jāfiksēar 10% formalīna šķīdumu.

Nav pieļaujama izmeklējamā materiāla izžūšana vai glabāšanafizioloģiskā šķīdumā.

↑ 8.Punktātu (transudātu, eksudātu) ņemšana un nosūtīšana izmeklēšanai

1. Punkciju izdara ārsts.
2. Punktātu savāc sausos (lai novērstu formelementu lizēšanos),tīros traukos. Laboratorijā nogādā visu savākto punktāta daudzumu nekavējoties.
3. Lai novērstu sarecēšanu izmeklējamam materiālam pievienoantikoagulantu heparīnu, vai Na citrātu (1 pilienu uz 5ml materiāla).
4. Ja materiāla ļoti daudz, tad laboratorijā nogādā pēdējāsporcijas.
5. 5.Uz trauka atzīmēpacienta uzvārdu, vārdu un materiāla veidu.
6. 6.Citoloģiskaiizmeklēšanai punktāti pēc punkcijas, ja nevar nekavējoties nogādāt uzlaboratoriju,jācentrifugē 10 min arātrumu 400-600 g . Sediments jāiztriepj plānā slānī uz priekšmetstikliņa, guļusstāvoklī jānožāvē, jāmarķē.

↑ 9.Muguras smadzeņu šķidruma (likvora) ņemšana izmeklēšanai un glabāšana

1. Punkciju likvora iegūšanai izdara ārsts.
2. Likvoru savāc sausā, tīrā stobriņā. Lielāka likvora daudzumaatsūkšana var izraisīt smagas komplikācijas. Mitri stobriņi var izsaukt likvoraformelementu lizēšanos.
3. Noslēgtu stobriņu tūlīt pēc punkcijas nogādā laboratorijā,jo stāvot ilgāk par 30 minūtēm sākas formelementu sabrukšana. Vienmēr ir citoizmeklējums.
4. Laboratorijā likvors jāanalizē tūlīt pēc tā saņemšanas.
5. Likvoru uz laboratoriju nogādā kopā ar laboratoriskoizmeklējumu pieprasījumu, kurā ir atzīmēts datums, punkcijas izdarīšanas laiksun nosūtītāja paraksts.
6. Ja nepieciešams analizēt likvoru arī uz BK, tad likvorusavāc 2 stobriņos pa 5 ml katrā.
7. Pirms nogādāšanas laboratorijā stobriņus marķē, atzīmējotslimnieka uzvārdu, iniciāļus un materiāla veidu.
8. Mikrobioloģiskai izmeklēšanai paraugs jāņem sterilā traukā vismaz2mL otrā stobriņā un uz laboratoriju jātransportē nekavējoties .
9. Citoloģiskai izmeklēšanaijārīkojas kā pie punktātu nosūtīšanas.
10. 10. Likvorā nosakāmo rādītāju stabilitāte.

Rādītājs	Stabilitāte
	-20°C	4- 8°C	20- 25°C
Albumīns	1 gads	2 mēneši	1 diena
Glikoze		mēneši	3 dienas
IgG	7 dienas	1 diena	nestabils
Laktāts	mēneši	24 stundas	3 dienas
Leikocīti		3- 5 stundas	1- 2 stundas
Kopējais olbaltums	1 gads	6 dienas	1 diena

↑ 10.Paraugu ņemšana un nosūtīšana sēnīšu bakterioskopiskai un mikrobioloģiskai diagnostikai

Pacientam pirms parauga ņemšanas bakterioskopiskai unbakterioloģiskai izmeklēšanai vēlams 2- 3 dienas nemazgāt ādu ar ziepēm,nelietot kosmētiku un vismaz 1 nedēļu nelietot lokālos ārstniecības līdzekļus.

Paraugs jāņem no svaigiem, bet jau tipiski izveidotiembojājuma perēkļiem, kur sēnīšu elementi atrodami lielākā koncentrācijā.

Materiālu no galvasmatainās daļas ņem ar sterilu pinceti izraujot 3-4 bojātos matus (aplūzušos vaiarī ar izmainītu krāsu un formu), ar vienreizējās lietošanas skalpeli nobojājuma vietas nokasa ādas zvīņas. Pie infiltratīvi-strutainām formām matus unādas zvīņas jāņem bojājuma perēkļa perifērijā

• Materiālu no gludās ādas ņem no svaigu, noformētu bojājumaperēkļu perifērijas, ar vienreizējās lietošanas skalpeli nokasot ādas zvīņas unar sterilu pinceti izraujot pūku matus
• Materiālu no nagu virspusējiem bojājumiem ņem nokasot arvienreizējās lietošanas skalpeli, sabiezējušos nagus nogriež ar šķērēm vaiknaiblēm
• Materiālu Demodex folliculorum bakterioskopiskaidiagnostikai ņem no raksturīgajām vietām – deguna – lūpu krokas, zoda, starpuzacīm, arī no citām vietām, kur ir izsitumi, no auss ārējās ejas, skropstām.
• Materiālu no ādas ņem ar vienreizējās lietošanas skalpelinokasot ādas zvīņas, izspiežot tauku dziedzeru un izsitumu saturu, ar sterilupinceti izrauj ādas matiņus
• Skropstas izrauj ar sterilu pinceti (no katra plakstiņa 4 –6)
• Materiālu no auss ārējās ejas ņem ar asu karotīti nokasot ādas zvīņas

Materiālu liek vienreiz lietojamos mazajos Petri trauciņosvai slēgtos traukos (var saņemt laboratorijā), marķē un sūta uz laboratoriju,laboratorisko izmeklējumu pieprasījumā uzrādot materiāla veidu un ņemšanasvietu.

Līdz transportēšanaiuzglabā istabas temperatūrā.

Gļotainam materiālam jāgatavo uztriepes uz stikliņiem.

Uz katra stikliņa tāslīpētajā daļā ar parasto zīmuli jāuzraksta pacienta identifikācijas dati unnumurs, kas atbilst datiem un numuram uz laboratorisko izmeklējumupieprasījuma.

Vairākus stikliņus ar uztriepēm nosūta uz laboratorijuslēgtā kastītē ar iestādes marķējumu. Viena pacienta uztriepju stikliņus –atsevišķā konteinerā vai aploksnē.

Materiālu nedrīkst sūtīt starp stikliņiem, jo tas irpotenciāli infekciozs.

Materiālu uzsējumam ņem ar transporta sistēmu (AMIES).

↑ 11.Spermas parauga ņemšanaklīniskajai un mikrobioloģiskai izmeklēšanai

1. Ņemot spermu klīniskiem izmeklējumiem, pirms parauganodošanas 3 dienas jāatturas no dzimumdzīves.
2. Pirms spermas savākšanas vēlams urinēt un nomazgātģenitālijas, lai spermai nepiejauktos baktērijas no ārējiem dzimumorgāniem.
3. Spermu savāc masturbējot - nedrīkst savākt prezervatīvā vai pārtrauktādzimumaktā.
4. Spermu (visu ejakulātu) savāc konteinerā, kuru saņemlaboratorijā.
5. Spermu nogādā laboratorijā nekavējoties, ne vēlāk kā 1stundu pēc savākšanas.

↑ 12.Uztriepes

↑ 12.1.Uztriepju ņemšana uztrihomonozi, gonoreju, gardnerellozi, sēnītēm

Vīriešiem

1. Izmeklē izdalījumus vai gļotādas nokasījumus no:
   • Urīna izvadkanāla;
   • Parauretrālajām ejām;
   • Citām lokalizācijām (anālā atvere u. c.).
2. Pirms materiāla noņemšanas no urīna izvadkanāla pacientamieteicams atturēties no urinēšanas pēdējās 4- 5 stundas.
3. Urīna izvadkanāla atveres apkārtni apmazgā ar fizioloģiskāšķīdumā samērcētu sterilu vates tamponu. Pirmos brīvi iztekošos pilienusnoslauka, bet nākamos uzliek uz priekšmetstikliņa un pagatavo iztriepes.
4. Materiālu no parauretrālajām ejām paņem, nedaudz tāspaspiežot.
5. Ja izdalījumu ir maz vai to nav vispār, izdaraurīnizvadkanāla masāžu un ņem gļotādas nokasījumus no priekšējās- sānu sienas,izmantojot zondi vai Folkmaņa karotīti.
6. Pēc materiāla uzlikšanas uz stikliņa jāļauj tam nožūtistabas temperatūrā.

Uz katra stikliņa tā slīpētajā daļā ar parasto zīmulijāuzraksta pacienta identifikācijas dati un numurs, kas atbilst datiem unnumuram uz laboratorisko izmeklējumu pieprasījuma.

Vairākus stikliņus ar uztriepēm nosūta uz laboratorijuslēgtā kastītē ar iestādes marķējumu. Viena pacienta uztriepju stikliņus –atsevišķā konteinerā vai aploksnē.

Sievietēm

1. Materiālu ņem no:
   • Uretras;
   • Cervikālā kanāla;
   • Maksts;
   • Parauretrālajām ejām.
2. Pirms materiāla ņemšanas no urīna izvadkanāla tā atverinoslauka sausu ar sterilu tamponu. Pēc urīna izvadkanāla masāžas tajā ievadaFolkmaņa karotīti vai zondi1,5 - 2 cmdziļumā. Viegli nokasot ņem materiālu no priekšējās un sānu sienas.
3. Materiālu no maksts ņem pēc ginekoloģiskā Kusko spoguļaievadīšanas. Ja ir daudz atdalījumu, tos noņem ar sausu vates tamponu.Nokasījumus izdara ar Folkmaņa karotīti vai zondi maksts augšējā - sānu sienā.
4. Dzemdes kaklu noslauka ar sausu vates tamponu. Cervikālajākanālā ievada ginekoloģisko pinceti 1 cm dziļumā un no sieniņām paņemmateriālu.
5. Pēc materiāla uzlikšanas uz stikliņa jāļauj tam nožūtistabas temperatūrā.
6. Izmeklēšanai no katras vietas nepieciešamas divas uztriepes.

Uz katra stikliņa tā slīpētajā daļā ar parasto zīmulijāuzraksta pacienta identifikācijas dati un numurs, kas atbilst datiem unnumuram uz laboratorisko izmeklējumu pieprasījuma.

Vairākus stikliņus ar uztriepēm nosūta uz laboratorijuslēgtā kastītē ar iestādes marķējumu. Viena pacienta uztriepju stikliņus –atsevišķā konteinerā vai aploksnē.

Ginekologiem pēc pieprasījuma izsniedz speciālu materiālaņemšanas un marķēšanas komplektu. Materiāla marķēšanas un nosūtīšanas kārtība 12.6.Paraugu ņemšana ginekoloģiskā materiāla citoloģiskai izmeklēšanai.

↑ 12.2.Prostatas eksprimāta parauga ņemšana

Materiālu izmeklēšanai ņem ārstējošais ārsts. Izmeklējamomateriālu iegūst pēc prostatas dziedzera masāžas. Atkarībā no iegūtā materiāladaudzuma, to savāc uz priekšmetstikliņa vai stobriņā. Pēc materiāla uzlikšanasuz stikliņa, ļauj tam nožūt istabas temperatūrā. Stikliņu vai stobriņu marķē arpacienta identifikācijas datiem un numuru, kas atbilst datiem uz laboratoriskoizmeklējumu pieprasījuma, un nosūta uz laboratoriju.

↑ 12.3.Uztriepju ņemšana ginekoloģiskā materiāla citoloģiskai izmeklēšanai.

Katrs ārsts tiek nodrošināts ar materiāla noņemšanai unmarķēšanai nepieciešamajiem materiāliem pēc klienta pieprasījuma (VL – 34):

• atsevišķs maisiņš katram pacientam nosūtījuma un noņemtāmateriāla nosūtīšanai uz laboratoriju,
• nosūtījums
• 8-uzlīmju komplekts katram pacientam ar unikālu,neatkārtojamu identifikācijas Nr. un barkodu,
• Rovers Cervix Brush( birstīte) materiāla noņemšanai,
• priekšmetstikli,
• konteineri priekšmetstiklu transportēšanai,
• parauga savākšanas trauciņš ar konservantu( papillomas vīrusanoteikšanai un/vai materiāla citoloģiskai testēšanai – „šķidruma ”citoloģijai),
• nosūtījums.

I. PIRMS PARAUGA PAŅEMŠANAS:

• Precīzi jāaizpilda nosūtījums.
• Marķēšana: viens 8 - uzlīmju komplekts ir paredzēts 1pacientam.
• Ar atsevišķām uzlīmēmtiek marķēti: nosūtījums, katrs priekšmetstikls, trauciņš ar konservantu.

Priekšmetstiklam uzlīme jālīmē uz matētāsstikla malas.

Ja tiek paņemtivairāki paraugi un pietrūkst uzlīmes, tad nenomarķētos priekšmetstiklus marķētar zīmuli – ar to pašu numuru, kas uz uzlīmes.

Neizmantotās 1 komplekta uzlīmes nav pielietojamas cita pacienta materiālamarķēšanai – noteikti izmest!

II. PARAUGAPAŅEMŠANA:

Ginekoloģiskie preparāti citoloģiskai izmeklēšanai tiekgatavoti kā T - veida uztriepes, kur perpendikulārā iztriepe ir no makstsmugurējās velves, paralēlā - no dzemdes kakla ārējās atveres rajona.

100045 (uzlīmesNr).)

Maksts mugurējā velve

Cervix

• Uztriepei materiālu uzklāj uz priekšmetstikla slīpētāsvirsmas tajā pusē, kur ir uzlīmēta marķēšanas uzlīme.
• Ja materiāls tiek ņemts no dzemdes kakla trauciņāar konservantu papillomas vīrusa noteikšanaitad no tā paša materiāla iespējams veikt arī materiāla citoloģisko testēšanu.Nosūtījumā tikai jāizdara atzīme – šķidruma citoloģija.

Priekšmetstikli jāievietoi speciāli tiem paredzētoskonteineros.

Materiālu citoloģiskai izmeklēšanai nav vēlams ņemt:

• Endovaginālās ārstēšanas laikā;
• Pie IU spirāles evakuācijas;
• Agrāk kā 3 nedēļas pēc elektrokoagulācijas;
• Agrāk kā 6 nedēļas pēc dzemdes kakla elektroekscīzijas;
• Pirms pirmās menstruācijas, pēc aborta;
• Ātrāk par 2 mēnešiem pēc dzemdībām.

III. PĒC PARAUGAPAŅEMŠANAS

Nosūtījums, konteineri ar priekšmetstikliem, trauciņš arkonservantu jāliek maisiņā, maisiņu aiztaisa un nosūtīta uz laboratoriju.

Viens pacients-viens uzlīmju komplekts, viens maisiņš.

↑ 12.4.Uztriepju ņemšana papillomas vīrusiem un/vaišķidruma citoloģijai.

Šķidruma citoloģijai (arī papillomas vīrusiem) ginekoloģiskaismateriāls tiek savākts ar palīgierīci Rovers Cervex Brush. Pēc paraugasavākšanasRovers Cervex Brush galviņunoņem un ieliek parauga savākšanas pudelītē ar konservantu. Lietojotpalīgierīci ar nenoņemamu galviņu, tā ir obligāti enerģiski jākustinakonservanta šķīdumā 10 – 15 reizes, lai atdalītos savāktās šūnas.

↑ 12.5.Paraugu ņemšana Chlamydiatrachomatis/Neisseria gonorrhoea noteikšanai ar DNS/ RNS hibridizācijas testu(GEN PROBE).

Vīriešiem ( speciāls Gen/ Probe savākšanas komplekts uretrasparaugiem).

1. Pacientiem ieteicams atturēties no urinēšanas vismaz 1stundu pirms materiāla savākšanas.
2. Irbulīti ar sterilu vates tamponu ievada uretras kanālā 3- 4cm dziļumā un rotējošām kustībām savāc materiālu.
3. Izvelk irbulīti un ievieto Gen/ Probe stobriņā, nolauž pieatzīmes.
4. Stobriņu rūpīgi aizkorķē.
5. Stobriņu var uzglabā istabas temperatūrā līdz 7 dienām.
6. Marķē stobriņu un laboratorisko izmeklējumu pieprasījumu,norādot pacienta identifikācijas datus.

Sievietēm (speciāls Gen/ Probe savākšanas komplektscervikāliem paraugiem).

• Pirms materiāla paņemšanas ar savākšanas komplektā esošosterilo vates tamponu notīra gļotas no dzemdes kakla kanāla
• Ievada otru irbulīti cervikālajā kanālā 1 - 1,5 cm dziļumāun rotējošām kustībām savāc materiālu.
• Izņem irbulīti nepieskaroties maksts gļotādai.
• Ievieto irbulīti Gen/ Probe stobriņā, nolauž pie atzīmes.
• Stobriņu rūpīgi aizkorķē.
• Stobriņu var uzglabāt istabas temperatūrā līdz 7 dienām.
• Marķē stobriņu un laboratorisko izmeklējumu pieprasījumu,norādot pacienta identifikācijas datus.

↑ 12.6.Uztriepju ņemšana Ureaplasmaurealyticum un Mycoplasma hominis noteikšanai.

Ņem materiālu AMIES transporta sistēmāpirms antibiotiķu terapijas uzsākšanas.

Vaginālais materiāls.

• Noņem gļotas no dzemdes kakla kanāla;
• Ar tamponu irbulīša galā ņem materiālu no iekšējā dzemdeskakla kanāla (grūtniecēm tikai no ārējā).

Uretrālais kanāls.

• Notīra atveri;
• Ar tamponu irbulīša galā ņem materiālu rotējošām kustībām nogļotādas (vismaz 3 stundas pēc pēdējās urinēšanas).

Citi materiāli.

• Pirmās urīna porcijas dažus ml ņem stobriņā un nogādālaboratorijā;
• Spermas dažus ml savāktus stobriņā vai trauciņā nogādālaboratorijā.

Transporta sistēmu (UROTUBO, CULTURETTE)nogādā laboratorijā 48 stundu laikā.

↑ 12.7.Uztriepju ņemšana mikrobioloģiskiem izmeklējumiem.

Izmanto transporta sistēmu ar AMIES barotni.

1. Izņem irbulīti ar tamponu no komplekta stobriņa.
2. Paņem materiālu no izmeklējamās vietas (āda, auss ārējā eja,rīkle, brūces, uretras kanāls, maksts u. c.). C. diphtheriae noteikšanaiuztriepi ņem atsevišķā AMIES transporta barotnē.
3. Ievieto irbulīti tamponu stobriņā ar barotni.
4. Marķē stobriņu un attiecīgi laboratorisko izmeklējumupieprasījumu, norādot pacienta identifikācijas datus un norādot materiāla veiduun noņemšanas vietu (āda, auss ārējā eja, rīkle, brūces, uretras kanāls, makstsu. u.c.).
5. Stobriņu līdz nosūtīšanai uz laboratoriju uzglabā istabastemperatūrā (+15 - +25°C) līdz 24 stundām.

↑ 13.Dažādu materiālu nosūtīšana citoloģiskiem izmeklējumiem

Nosūtījumā uz citoloģisko izmeklēšanu jāatzīmē pacientapersonas dati , ārstniecības iestāde, ārsts, kas gatavojis materiālu,norādījumi no kurienes ņemts materiāls, kā noņemts materiāls – uztriepes veidāvai ar konservantu, materiāla noņemšanas datums,

slimībai atbilstoša anamnēze, diagnoze, ārsta paraksts,zīmogs.

↑ 13.1.Aspirātu no dzemdes kakla,dzemdes dobuma un punktātu no Duglasa dobuma nosūtīšana

Aspirātus no dzemdes kakla, dzemdes dobuma un punktātus noDuglasa dobuma un citiem izvieto uz vairākiem priekšmetstikliem plānā slānī,pilnīgi izžāvē guļus stāvoklī.

↑ 13.2.Piena dziedzeru izdalījumu nosūtīšana citoloģiskiem izmeklējumiem

Patoloģiskus izdalījumus no piena dziedzera, kuri navsaistīti ar normāla ilguma laktāciju, grūtniecību vai nesen izdarītu abortu,izvieto plānā slānī uz attaukotiem priekšmetstikliņiem, pilnīgi nožāvē un uzmarķēšanas uzlīmes atzīmē L vai K atbilstoši pusei no kuras materiāls ņemts,izdarot attiecīgus atzīmējumus arī laboratorisko izmeklējumu pieprasījumā.

↑ 13.3.Operāciju materiāla biopsijunospieduma materiāla nosūtīšana citoloģiskiem izmeklējumiem

Operāciju materiāla biopsiju nospieduma materiāla noņemšanuun uztriepju pagatavošanu veic operējošais ārsts. No operācijas materiālaizdara nokasījumu un uztriepj vienmērīgā plānāslānī uz priekšmetstikliņa, vai arī nospiedumu, stingri piespiežotizvēlētai vietai tīru attaukotu priekšmetstikliņu. Preparātu žāvē istabastemperatūrā.

↑ 13.4.Tievās adatas aspirācijas materiāla nosūtīšana citoloģiskiem izmeklējumiem

Tievās adatas aspirācijas materiāla sagatavošana tiek veiktaprocedūras laikā. Aspirācijas materiāls tiek sagatavots gan uz priekšmetstikla,gan konservanta šķīdumā , lai iegūtu pēc iespējas vairāk šūnu. Sagatavojotuztriepi, materiāls no adatas viena piliena veidā tiek lēnām uzpilināts uzpriekšmetstikla vienas malas un ar otra priekšmetstikla gludo virsmu,pielietojot vieglu, labi sabalansētu vienmērīgu spiedienu, izlīdzina materiāluvisa priekšmetstikla garumā, iegūstot plānu un vienmērīgu uztriepi. Uztriepesnožāvē gaisā. Atlikušo aspirācijas adatas saturu uzmanīgi iešļircina pudelītēar konservantu, šļirci vairākas reizes izskalojot konservanta šķīdumā, ievelkotšķīdumu šļircē un izlaižot atpakaļ savākšanas traukā 5 un vairāk reizes.

Nosūtījumā uz citoloģisko izmeklēšanu jāatzīmē pacientapersonas dati , ārstniecības iestāde, ārsts, kas gatavojis materiālu,norādījumi no kurienes ņemts materiāls, kā noņemts materiāls – uztriepes veidāvai ar konservantu, materiāla noņemšanas datums,

slimībai atbilstoša anamnēze, diagnoze, ārsta paraksts,zīmogs.

↑ 14.Amniotiskā šķidruma, horiona,ādas bioptāta savākšana hromosomu izmeklējumiem

↑ 14.1.Amniotiskā šķidruma savākšana.

VL -154

Amniotisko šķidrumusavāc sterilā šļircē ar plastmasas virzuli.

Nepieciešamais augļūdeņu daudzums:
FISH analīzei	5-8ml
Standarta citoģenētikas analīzei	15-20ml
Abiem izmeklējumiem kopā	20-25ml

Brūngans vai asiņains amniotiskais šķidrums ar FISH nevartikt analizēts, jo var saturēt mātes asinis.

↑ 14.2.Horiona bārkstiņu, ādasbioptāta savākšana

VL–156, VL -155

Horiona bārkstiņu audu vai ādas gabaliņš (ne lielāks par 1 cm) jāievieto centrifūgasstobriņā, kurā ir:

5 mL RPMI -1640barotne, kurai pievienotas antibiotikas (penicilīns 10000 vien/mL, streptomicīns10000?g/mL) un heparīns (5000vien/mL). Stobriņus var pasūtīt un saņemt E.Gulbja laboratorijā.

Horiona bārkstiņu materiālu nedrīkst kontaminēt ar mātesaudiem.

Nogādā laboratorijā 24 stundu laikā. Glabā ledusskapī 4- 8°C. Nedrīkst sasaldēt.

↑ 15.Testēšanas materiāla transportēšana uz laboratoriju.

1. Līdz transportēšanai paraugi jāuzglabāti apstākļos, kādinepieciešami testējamam materiālam un testa veidam: ledusskapī vai istabastemperatūrā (skatīt laboratorijā Pacienta rokasgrāmatā NO-02, VD-38 vai mājaslapā www.egl.lv).
2. Paraugus transportē ar paņēmienu, kas garantē kurjera, visassabiedrības un saņēmēja laboratorijas drošību - speciālās termoizolācijassomās, kas pasargā paraugus no kvalitatīvām izmaiņām (ķīmiskas, fizikālas unmehāniskas iedarbības rezultātā).
3. Laboratorisko izmeklējumu pieprasījumus ievieto mapēsatsevišķi no izmeklējamā materiāla.
4. Laboratorijā ir izstrādāts un ar klientiem saskaņotstestējamā materiāla transportēšanas grafiks. Laboratorija pieņem testējamomateriālu steidzamos gadījumos visu diennakti (skatīt pieņemšanas laikus laboratorijāPacienta rokasgrāmatāvai mājas lapā www.egl.lv).

↑ 16.Izmeklējumu atteikuma kritēriji

1. Nepietiekama vai nepareiza pacienta identifikācija(piemēram, nesakrīt pacienta vārds un uzvārds uz norīkojuma un uz testējamāmateriāla etiķetes).
2. Nepareizi paņemts paraugs: uzsējumam materiāls nesterilātraukā, nepareizā barotnē, asinis noņemtas neatbilstoša krāsas marķējumastobriņā, materiāls histoloģiskai izmeklēšanai bez formalīna u.tml.
3. Paraugs nav marķēts.
4. Neprecīzi paņemts materiāls: nepareiza asiņu/ antikoagulantaattiecība, nepietiekošs daudzums.
5. Nav zināms materiāla noņemšanas datums vai arī laiks, jadivi paraugi vienam pacientam vienā dienā.
6. Redzama parauga kontaminācija vai kvalitātes izmaiņas – hemolīze, hiloze.
7. Neatbilstoša parauga uzglabāšana, transportēšana (Nestabiliemparametriem serumam jābūt atdalītam no asins šūnām stundas laikā)

↑ 17.Atsauces.

Samples: From the Patient to the Laboratory, W.G.Guder,1996, ISBN 3-928862-22-6;

Urinalysis and Collection, Transpotation and Preservation ofUrine Specimens; Approved Guideline, NCCLS,1995, Vol 15 No 15;

Collection, Transport, and Processing of Blood Specimens forcoagulation Testing and General performance of Coagulation Assays; ApprovedGuideline- Third Edition, NCCLS, 1998, ISBN 1-56238-363-9;

Methods for the Erythrocyte Sedimentation Rate (ESR) Test-Third Edition; Approved Standard, NCCLS, 1993, ISBN 1-56238-198-9;

Procedures for the Collection of Diagnostic Blood Specimensby Venipuncture; Approved Standard- Fourth Edition, NCCLS, 1998, ISBN1-56238-350-7;

Ražotājfirmu metodikas.