Izmeklējamo materiālu ņemšana


Spermas parauga savākšana klīniskai un mikrobioloģiskai izmeklēšanai.

E. Gulbja Laboratorijā nav speciālas telpas spermas savākšanai.
Spermu var savākt tikai mājas apstākļos.

  1. Ņemot spermu klīniskai analīzei, pirms parauga savākšanas 3 – 4 dienas jāatturas no dzimumdzīves (ne mazāk kā 2 un ne vairāk kā 7 dienas).
  2. Pirms spermas savākšanas vēlams urinēt un apmazgāties, lai spermai nepiejauktos baktērijas no ārējiem dzimumorgāniem.
  3. Spermu jāsavāc masturbējot – nedrīkst savākt prezervatīvā vai pārtrauktā dzimumaktā.

Spermu (obligāti visu ejakulātu) jāsavāc vienreizējas lietošanas traukā, kuru iespējams saņemt laboratorijā vai iegādāties aptiekā. Ja nepieciešama arī/vai spermas mikrobioloģiskā izmeklēšana (uzsējums), tad materiālu jāsavāc sterilā traukā, kuru iespējams saņemt laboratorijā vai iegādāties aptiekā. Materiāls neatbilstošā traukā netiks pieņemts.

Paraugu jānogādā Rīgā, Brīvības gatvē 366, vai
Daugavpilī, 18.Novembra ielā 19 (iepriekš piesakoties pa telefonu 65423125).
Paraugi gan Rīgā gan Daugavpilī tiek pieņemti darba dienās (sestdienās, svētdienās paraugi netiek pieņemti) no plkst. 9.00 līdz 12.00 vienas stundas laikā pēc savākšanas, turot paraugu no 20° līdz 40° C (vislabāk to nodrošināt turot parauga trauku tuvu ķermenim).

24 stundu urīna savākšana.

 

  1. No rīta pacients urinē, bet urīnu nesavāc.
  2. Visas turpmākās urīna porcijas savāc vienā traukā. Uzglabā +2- +8°C.
  3. Nākošajā rītā pacients urinē un urīnu pievieno iepriekšējām porcijām.
  4. Izmēra un atzīmē diennakts urīna daudzumu uz izmeklējuma norīkojuma.
  5. Sajauc urīnu traukā.
  6. Ielej mazākā traukā ~100 ml.
  7. Atzīmē uz trauka – vārdu, uzvārdu, datumu, diennakts urīna daudzumu un atnest uz laboratoriju.

!!! Sekojošiem izmeklējumiem:

  • adrenalīns;
  • dopamīns;
  • noradrenalīns;
  • vanililmandeļskābe;
  • metanefrīns

pirms urīna savākšanas traukā, kurā tiks vākts urīns (trauka tilpums apmēram 2-3 litri), jāielej konservants – 30 ml 6N sālsskābes (konservantu var saņemt laboratorijā).

Glikozes slodzes izmeklējums.

Pacienta sagatavošana

    1. Vismaz 3 dienas pirms testa uzturēt parastos ēšanas paradumus (vismaz 150 – 200 g ogļhidrātu dienā).
    2. Vismaz 3 dienas pirms testa pārtraukt lietot medikamentus, kas var ietekmēt glikozes līmeni asinīs (ja tas neapdraud pacienta veselības stāvokli).
    3. Turpināt pierastās fiziskās aktivitātes – izvairīties no intensīvās fiziskās slodzes vai ilgstoša gultas režīma.
    4. Sievietēm izmeklējumu neveikt menstruāciju laikā.

Testa procedūra

  1. Noņem pirmo asins paraugu no rīta, pacientam esot tukšā dūšā. Asinis ņem stobriņā ar stabilizatoru NaF (pelēks korķis; atzīme 1. stobriņš)
  2. Pēc tam laboratorijā saņem un 5 min. laikā izdzer ūdenī izšķīdinātu glikozi.
  3. Testa laikā (no glikozes šķīduma iedzeršanas 2 stundas, kamēr paņem nākošo asins paraugu) pacientam jāatrodas mierīgā atmosfērā medicīnas iestādes telpā, bez fiziskas aktivitātes un ēšanas. Jāatturas no smēķēšanas.
  4. Nākošo asins paraugu ņem pēc 120 min (atzīme 2. stobriņš).

Urīna paraugu ņemšana mikrobioloģiskiem izmeklējumiem.

Pirms uzsākta ārstēšana ar antibiotiķiem, mikrobioloģiskai izmeklēšanai savāc urīna strūklas vidējo porciju sterilā traukā un 2 stundu laikā nogādā laboratorijā.
Ja to nevar izdarīt, glabā ledusskapī vai savāc speciālā BD VACUTAINER stobriņā ar speciālu konservantu vai borskābi (stobriņš ar raibu dzelteni- sarkanu vai zaļu korķi) un 24 stundu laikā nogādā laboratorijā.

Urīna paraugu ņemšana.

Klīniskai urīna analīzei izmanto rīta urīna porciju.
Nepieciešamības gadījumā var izmantot arī jebkuru urīna porciju dienas laikā (ievērojot pareizu urīna savākšanu).

    1. Nomazgāt rokas un dzimumorgānus ar siltu ūdeni.

    1. Atvērt trauciņa vāciņu. Nepieskarties trauciņa iekšējai virsmai. Sākumā nedaudz urinēt tualetē.
    2. Pēc tam urinēt trauciņā, piepildot apmēram 2/3.

      1. Pārliet urīnu stobriņā ar konservantu līdz norādītai atzīmei.

Uzlikt stobriņam korķi. Nodot urīna stobriņu laboratorijā.

 

  1. Urīna stobriņu marķē, norādot:
    • Pacienta vārdu, uzvārdu;
    • Datumu un urīna iegūšanas laiku.

Fēču paraugu ņemšana koprogrammai

  1. Nepieciešamas svaigas fēces (ne vēlāk kā 12 stundas pēc iegūšanas). Līdz nogādāšanai laboratorijā glabāt ledusskapī.
  2. Apmēram 10 g fēču ielikt stikla vai plastmasas trauciņā 1/3 tilpuma.
  3. Fēces testiem ņem no vienas porcijas dažādām vietām- virspuses, dziļuma. Sevišķi svarīgi ir pareizi paņemt dažādo materiālu gļotainās fēcēs!
  4. Neņemt fēces ar urīna piejaukumu, pēc klizmas, pēc medikamentu lietošanas, kas maina fēču sastāvu (bārijs, dzelzs, bismuta preparāti, caurejas līdzekļi).
  5. Lai pēc koprogrammas rezultātiem varētu spriest par gremošanas trakta funkcionālajām spējām, pacientam jāuzņem daudzveidīga barība, kas satur olbaltumvielas, ogļhidrātus ,taukus.

Materiāla ņemšana enterobiozes izmeklējumiem (spalīšiem).

Laboratorijā saņemiet stobriņu ar vates aplikatoru materiāla paņemšanai.

Materiālu ņem no rīta pirms mazgāšanās.

 

  1. No rīta pēc bērna pamošanās aplikatora galā esošo vati nedaudz samitriniet siltā ūdenī.
  2. Ar samitrināto vati apslaukiet anālās atveres krokas, ripinot aplikatoru.
  3. Ielieciet aplikatoru ar vates galu stobriņā, aizkorķējot stobriņu ar tīru vati, un nogādājiet laboratorijā tajā pašā dienā vai nākošās dienas rītā.